Mācību palīgmateriāli skolotājiem

EMĪLIJA. LATVIJAS PRESES KARALIENE

Materiāli paredzēti 10.-12. klasei individuāli vai grupās pēc filmas noskatīšanās.

Tavs vārds, uzvārds*

Materiāla saite

Nokopēt saiti

1. Informācija par filmas tapšanu

10min
Vispārīgi

Iepazīsties ar filmas tapšanas kontekstu.
- Kā tapa filma
  - Daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” izveide tika sākta 2020. gada septembrī, Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu apstākļos, un tā noritēja producentu Ginta Grūbes un Ineses Bokas Grūbes uzraudzībā. Šis producentu tandēms filmu studijā “Mistrus Media” ir atbildīgs par daudzveidīgām dokumentālajām un spēles filmām, kā “Homo Sovieticus”, “Spiegs, kurš mans tēvs”, “Turpinājums”, “Mans tēvs baņķieris”, “Janvāris”, “Tēvs Nakts”, “Melānijas hronika” u. c.
- Filmēšanas vietas
  - “Emīlijas” filmēšana notika daudzās ar filmas stāstu saistītās vēsturiskās vietās: gan Benjamiņu namā Rīgā, gan Valdeķu muižā; dokumentālajā sērijā izmantoti unikāli Benjamiņu ģimenes arhīvu materiāli. Neskatoties uz to, ka filmas inscenētās epizodes režisē trīs režisori, visu sēriju operators ir Andrejs Rudzāts, kura pieredzējušais un kinematogrāfiskais redzējums visam darbam kopumā sniedz vizuālas homogenitātes sajūtu. Visu sēriju filmēšana ilgst 50 dienas, filmas veidošanā iesaistās 193 kino profesionāļi, tostarp aktieri, radošā un tehniskā komanda, bet kopā filmas izveide ilgst 12 mēnešus. Filmas konsultants, literatūrzinātnieks Andrejs Grāpis vēl pirms filmēšanans visiem ieteica izlasīt Viļa Lāča romānu “Cilvēki maskās”, kurā aprakstīta 20. gadsimta 30. gadu Rīga.
  - Filmas scenārija tapšanā izmantotas nekur nepublicētas Johannas Benjamiņas atmiņas par viņas vīra pieņemtās mātes Emīlijas Benjamiņas apcietināšanu un deportāciju 1941. gada 14. jūnijā no Krišjāņa Barona ielas 19. Šajā adresē Emīlija Benjamiņa dzīvoja pēc tam, kad padomju vara liek ģimenei pamest Fābu namu.
  - Mūsdienās Fābu nams plašāk zināms kā Benjamiņu nams Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 12. Emīlija un Antons Benjamiņi namu iegādājās 1928. gadā, un tas viņiem piederēja līdz 1940. gadam, kad namu nacionalizēja. Šajā namā tiek uzņemtas daudzas filmas epizodes, kas saistītas ar ģimeni, kā arī salonvakari un preses balle 30. gados. Emīlija Benjamiņa bija viena no preses balles izveidotājām Latvijā. Šādi vēsturiski dokumentālie kadri ir redzami 30. gadu kino hronikās, kas izmantotas filmas dokumentālajā epizodē.
  - Filmas māksliniekiem noderīgi bija tas, ka Fābu namā joprojām saglābjušies priekšmeti, kurus iegādājusies Emīlija Bejamiņa: Venēcijas kristāla lustras, kā arī vitrāžas, kurā attēlota Emmīlija Benjamiņa, viņas māte Ede, kā arī divas māsas – aktrise Annija Simsone un Tusnelda Simsone. Izmantotas arī Benjamiņu ģimenei piederējušās mēbeles, kas mūsdienās glabājas pie Emīlijas Benjamiņas pēcnācējiem.
- Vēsturiskas sakritības
  - Vēsturiskas sakritības bija arī epizodē par režisora Viļa Jāņa Lapenieka filmu “Zvejnieka dēls”, kas uzņemta pēc rakstnieka Viļa Lāča tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Filmas pirmizrāde notika 1940. gada 21. janvārī kinoteātrī “Splendid Palace”, savukārt saudzsēriju filmā “Emīlija” šis notikums tie inscenēts un filmēts turpat “Splendid Palace“ 2021. gada 21. janvārī.
- Režija
  - “Emīlija. Latvijas preses karaliene” daudzsēriju filmas režija ir uzticēta trīs pieredzējušiem un godalgotiem Latvijas filmdariem.
    
    Filmas režija:
    
    režisors Andis Mizišs režisējis 1., 3. un 5. sēriju;
    
    režisore Kristīne Želve 2. un 4. sēriju;
    
    režisors Dāvis Sīmanis 6. sēriju;
    
    savukārt producents un režisors Gints Grūbe veidojis noslēdzošo – dokumentālo sēriju.
2. Jautājumi

15min
Literatūra, politika un tiesības, vēsture, sociālās zinības, kultūra un māksla

Debatē par tēmu, argumentējot savu viedokli.
- Diskusija
  - Sadalieties grupās un pārrunājiet jautājumus.
    
    Pastāsti:
    
    Kopš Benjamiņu dzimta izveidoja savu preses impēriju, ir pagājuši simts gadi. Vai ir saskatāmas kādas paralēles ar to Latviju un Eiropu, kurā pašlaik dzīvojam mēs?
    
    Kas varētu būt Emīlijas Benjamiņas līdziniece vai līdzinieks mūsdienās?
    
    Emīlijas laikā drukātās preses izdevumi bija galvenais ziņu avots. Kādiem mūsdienu ziņu avotiem tu dod priekšroku?
    
    Gan seriāli, gan filmas izmanto kino valodu, lai izstāstītu stāstu vai nodotu vēstījumu, taču kādas ir atšķirības starp filmu un daudzēriju filmu (seriālu)?
3. Diskusija

40min
Literatūra, sociālās zinības, kultūra un māksla, vēsture

Izvēlies vienu no trim diskusijas tēmām un debatē kopā ar klasesbiedriem.
- Preses un vārda brīvība
  - Sākoties 1940. gada Latvijas okupācijai, Emīlijas Benjamiņas izdevumi tika pakļauti cenzūrai, kas nozīmēja piedalīties politiskās varas manipulācijās informatīvajā telpā. Preses un vārda brīvības jautājums ir nemainīgi aktuāls temats līdz pat mūsdienām, taču kovida pandēmijas laiks un 2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā šos jautājumus ir aktualizējis.
    
    Jautājumi, kuriem pievērsties:
    
    Kāda ir atšķirība starp jēdzieniem “preses brīvība” un “vārda brīvība”?
    
    Kas ir preses brīvības galvenie draudi?
    
    Vai demokrātiskai valstij ir tiesības ierobežot preses un vārda brīvību un kāpēc?
    
    Kādas ir preses un vārda brīvības robežas? Vai ir iespējams un nepieciešams tādas noteikt?
    
    Salīdzinājumā ar Emīlijas Benjamiņas laiku, kādi ir mūsdienu vārda brīvības izaicinājumi?
    
    Mēs dzīvojam daudz informētākā sabiedrībā nekā 30. gadu sabiedrība, taču kā ziņu pārbagātībā iespējams atšķirt patieso no feika (nepatiesā)?
- Sabiedrība un indivīds pārmaiņu laikā
  - Režisors Dāvis Sīmanis, komentējot daudzsēriju filmu “Emīlija”, teicis:
  - “Domāju, ka ikviens vēsturisks stāsts reflektē ne vien pagātni, bet arī tagadni, jo mēs to ieraugām ar mūslaiku acīm un domām.”
  - Benjamiņu dzimta piedzīvoja Otrā pasaules kara priekšvakara juku laikus, okupāciju un deportācijas, kas mainīja daudzu Latvijas ģimeņu dzīves. Nepilnus simts gadus vēlāk, 2022. gadā, Krievijas militārais iebrukums Ukrainā ir iespējamības apliecinājums kaut kam šķietami neiespējamam 21. gadsimta civilizētajā pasaulē. Visa sabiedrība, tostarp kultūras elite, ir tieši un netieši pakļauta karadarbībai, rosinot ieņemt savu pilsonisko pozīciju.
    
    Jautājumi, kuriem pievērsties:
    
    Neskatoties uz brīdinājumiem, Emīlija Benjamiņa pakļaujas okupācijas režīma militāram spēkam, kas viņai atņem īpašumus un deportē uz Sibīriju. Tavuprāt, kāpēc Emīlija Benjamiņa izvēlējās palikt, nevis doties trimdā?
    
    Vai un kā ir mainījusies tava uztvere, skatoties kara filmas (arī daudzsēriju filmu “Emīlija”) Krievijas un Ukrainas kara fonā?
    
    Ja Latvija nonāktu tieša militārā konflikta vai iebrukuma priekšā, kāda būtu tavas un jūsu ģimenes rīcības izvēle: palikt Latvija vai doties bēgļu gaitās?
    
    Vai, atgriežoties Emīlijas Benjamiņas laikmetā, tas palīdz saprast tagadni un Latviju šodien?
- Literatūra un mediji
  - Pirmais “Jaunāko Ziņu” numurs tika izdots 1911. gada beigās. Gan Emīlijai, gan Antonam Benjamiņam jau bija darba pieredze izdevniecībās, bet viņi vēlējās pārņemt tā laika Eiropas preses izdevumu pieredzi, kas būtu adresēta visplašākajām tautas masām. Sākotnēji “Jaunākās Ziņas” vērsās pret nedemokrātisku valsts iekārtu, pret cenzūru, prasīja nacionālu līdztiesību un sevišķi latviešu valodas lietošanu.
    
    Jautājumi, kuriem pievērsties:
    
    Laikrakstos “Jaunākās ziņas” un “Atpūta” strādāja ievērojami sava laika literāti. Kuri no mūsdienu rakstniekiem un dzejniekiem varētu veidot veiksmīgu preses vai mediju izdevniecību?
    
    Ja tev būtu jāveido jauns preses izdevums (mūsdienu analoģijās tas būtu jauns medijs vai sociālo tīklu kanāls), kāds tas būtu? Tavuprāt, kas cilvēkiem pašlaik ir vajadzīgs informatīvajā telpā?
    
    Emīlija kā izdevēja redakcijā sastop gandrīz tikai vīriešus. Kādi tam ir iemesli un vai mūsdienu sabiedrībā situācija ir citāda?
4. Tests

5min
Literatūra, vēsture, politika, sociālās zinības, kultūra un māksla

Atzīmē pareizo atbildi.
1
Citāts no daudzsēriju filmas “Emīlija” 4. sērijas: “Es esmu jaunais rakstnieks Vilis Lācis, un tas ir mans pirmais romāns.” Kurš patiesībā ir rakstnieka Viļa Lāča pirmais publicētais romāns?
2
Kurš no redakcijas darbiniekiem ir autors uz Brīvības pieminekļa redzamajiem vārdiem “Tēvzemei un brīvībai”?
3
Kā laikraksta “Jaunākā Ziņas” atbildīgais redaktors Jānis Kārkliņš pēc 1934. gada valsts apvērsuma nodēvēja Kārli Ulmani?
4
Kurš no “Jaunākās Ziņas” redakcijas darbiniekiem 1946. gadā kļuva par Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāju?
5
Kurš no “Jaunākās Ziņas” redakcijas darbiniekiem devās uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā?

Aizpildi uzdevumus un nosūti skolotājam saiti ar saviem rezultātiem.