{organization_schema} {cookies_html}
0

Mācību palīgmateriāli skolotājiem

HOMO NOVUS

Materiāli paredzēti 10.-12. klasei individuāli vai grupās pēc filmas noskatīšanās.

Tavs vārds, uzvārds*

Materiāla saite

Nokopēt saiti

  • 1. Filmas apraksts

    icon5min

    Vispārīgi

    Izlasi!

    Annas Vidulejas filmas Homo novus (2018), kuras pamatā ir Anšlava Eglīša romāns (1946), galvenais varonis ir Rīgā iebraukušais laucinieks Juris Upenājs (Igors Šelegovskis). Kā filma, tā romāns fokusējas uz starpkaru Latvijas mākslas vidi un laikmeta garu. Upenājs, jaunais cilvēks ar mākslas skolas izglītību, vēro mākslinieku sociālo inženieriju un tai piederīgos – viņš mīņājas, meklējot savu māksliniecisko izteiksmi un identitāti. 


    Homo novus gadījumā mākslas vide kalpo par audeklu. Filmas mākslinieka Kirila Šuvalova atveidotajā starpkaru Rīgā mākslas avanscēnu apdzīvo kolorīta tipizētu personāžu galerija: Parīzes tendenču spogulis Žibeika (Kaspars Zvīgulis), krāsu pigmalions Salutaurs (Andris Keišs), tehnikas sludinātājs Posa (Ģirts Krūmiņš) un konceptuāliste Eiridīke (Guna Zariņa). Tie ir tikai daži no varoņiem, bet tajos visos var manīt precīzi kariķētas atblāzmas no tā laika Eglīša līdzbiedriem.


    Līdzās raksturu komēdijai sastopama melodramatiskā sižeta līnija – tā centrējas ap Upenāju, Žibeiku un moderno sievieti-tēlnieci Ciemaldu (Kristīne Krūze). Tikmēr mākslas kritiķis Fēlikss Kurcums (Kaspars Znotiņš) ir klātesošs teju vai visos notikumos, spēdams palīdzēt izsisties Šelegovska atveidotajam Upenājam un sniegt padomus citiem, bet tajā pašā laikā viņš nespēj palīdzēt pats sev. Paša padomi nelīdz.
     

  • 2. Tests

    icon15min

    Literatūra, latviešu valoda, kultūra un māksla, vizuālā māksla, vēsture

    1

    Latvijas 30. un 40. gadu prozai raksturīgi, Anšlava Eglīša romāni, piemēram, darbi "Līgavu mednieki" (1938) un "Homo novus", tiek publicēti…

    2

    Romāna "Homo novus" priekšvārdā Romāns – pagātnes liecinieks tā autors…, sarakstoties ar Anšlavu Eglīti, spējis atšifrēt vairākus varoņu prototipus no  Latvijas mākslas aprindām. Šī komentāra autors ir…

    3

    2017. gada augustā uz ekrāniem nonāca pirmā Nacionālā kino centra "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" programmas filma. Kopā tapa 16 kinodarbi, ieskaitot "Homo novus". Tieši šī filma kļuva par…

    4

    Romānā un filmā Juris Upenājs ierodas Rīgā, nesen pabeidzot mākslas skolu…

    5

    Filma iesākas ar kapteiņa Kaspars Žibeikas mantojuma sastādīšanu. Anšlava Eglīša romāna nosaukuma versija bijusi…

    6

    Romāns sākas ar divu vilcienu paralēlo ierašanos Rīgas stacijā. No vilciena sastāviem izkāpj divi tēli – viens ieradies no Parīze, otrs no Vecgulbenes. Tie ir...

    7

    Filmā "Homo novus" būtiska loma ir Jura Upenāja it kā gleznotam darbam, kas ir veltīts Ciemaldai un ir pieteikums Žibeikas prēmijai. Šīs gleznas nosaukums un vēsturiskais autors ir…

    8

    Kuru Latvijas kino filmu un daudzsēriju mākslas filmu darbība norisinās 30. gadu Latvijā vai epizodiski pietveras notikumiem šajā desmitgadē? (vairākas pareizās atbildes)

    9

    Kurš Anšlava Eglīša literārais darbs pietveras Latvijas rakstnieku sabiedrībai un tās analīzei?

    10

    Kuras kino filmas pamatā ir Anšlava Eglīša literārais darbs?

  • 3. Darbs ar tekstu un diskusija

    icon40min

    Literatūra, latviešu valoda, kultūra un māksla

    • Recenzijas
      • Izlasi citu autoru recenzijas par filmu un klasē attīsti diskusiju par Annas Vidulejas kinodarbu "Homo novus". 
        • "Homo Novus atjaunojošais spēks", Kristīne Matīsa, KDi (2018):
          • “Vēl viens no maniem ieguvumiem pēc filmas "Homo novus" noskatīšanās ir ārkārtīgi precīza diletantisma definīcija – kā saka Kurcums, tas ir "aklums pret kopiespaidu un iemīlēšanās detaļās". Tātad īstena mākslas darba būtība slēpjas līdzsvarā un attiecībās starp detaļām un kopiespaidu, un filmā "Homo novus" šis līdzsvars ir izturēts eleganti.”
        • "Līdz Anšlavam un atpakaļ", Elīna Reitere, Kino Raksti (2018):
          • “Un fināls. Filmas autori šķiet uzminējuši, ka pēc divām stundām, ko skatītājs ir pavadījis, dzīvojot talantīgi veidotā krāšņā 30. gadu Latvijas mākslinieku bohēmas pasaulē (filmas mākslinieks Kirils Šuvalovs, Lienes Rolšteinas tērpi), mums būs nepieciešama pāreja – filmēta ar mūsdienu kino attēlam raksturīgām ekrāna malu attiecībām -, lai atgrieztos katrs savā ikdienā deviņdesmit gadus vēlāk par attēlotajiem notikumiem. Tāpēc "Homo novus" epilogs ir ne tik daudz pārsteidzošs kā filmas fināls, bet noteikti izcils kā cieņas apliecinājums savam skatītājam.”
        • "Meklējot ideālo", Marta Elīna Martinsone, LSM.lv (2018):
          • “Savā ziņā šķiet, ka izlasīt grāmatu iepriekš bija kļūda divu iemeslu dēļ – pirmkārt, skatoties filmu, nespēju izslēgt galvā mazo balstiņu, kas visu laiku pīkstēja: “Bet grāmatā tā nebija…” Otrkārt, filmai ir jāspēj darboties pašai par sevi, un skatītājam bez priekšzināšanām ir jāuztver tās stāsts arī tad, ja romāns nav lasīts. Un šoreiz es sev laupīju iespēju noskatīties filmu kā atsevišķu mākslas darbu – nesaistītu ar grāmatu. Taču šķiet, ka Annas Vidulejas uzstādījums nav bijis nošķirt šīs abas lietas un literatūru atdalīt no kino. Tā ir Anšlava Eglīša pasaule un Anšlava Eglīša Rīga, kura ir iedzīvināta. Un tās nav nodalāmas pasaules.”
    • Diskusija
      • Pēc recenziju izlasīšanas ar klasesbiedriem apspriediet recenzijās aplūkotās tēmas.
        • Jautājumi:
          • Kas ir “kritika”? 
          • Ko nozīmē kritikas kontekstā “būt kritiskam”?
          • Kā autori attiecas pret Anšlava Eglīša romāna un Annas Vidulejas filmas attiecībām?
          • Cik svarīga ir romāna notikumu tieša pārnese kino un scenārijā? 
          • Vai romāna izlasīšanas fakts palīdz vai apgrūtina kino skatīšanās pieredzi? 
          • Kā romānā lasītais palīdz analīzēt filmu?
          • Kā tiek raksturota filmas estētika, mākslinieciskie paņēmieni, filmējumi?
          • Kā tiek aprakstīts atainotais laikmets un sabiedrība?
            Ar kuru valstu kinematogrāfa tradīcijām tiek salīdzināta filma "Homo novus"?
          • Kuri tēli recenzijās tiek izcelti visvairāk? Kāpēc?
          • Kā kopumā iespējams raksturot recenziju vērtējumu – vai recepcija ir pozitīva, negatīva, neitrāla, analītiska, secinoša u.tml.?
          • Vai ir kāda recenzija, kurā nav ievēroti kādi būtiski recenzijas veidošanas principi?
          • Vai tekstos ir uzturēta subjektīva attieksme?
          • Kādas papildu tēmas vai konteksti tiek izcelti šajos rakstos? 
          • Kuras recenzijas forma un saturs tev personīgi šķiet visveiksmīgākais? Kāpēc?
             
  • 4. Recenzijas veidošana

    icon80min

    Literatūra, latviešu valoda, kultūra un māksla

    • Recenzijas veidošana
      • Izpildi prasīto!
        • Noskaties filmas "Homo novus" epizodi (1:41:10–1:50:41) Nacionālajā operā Žibeikas prēmijas pasniegšanas laikā. Skatīšanās laikā centies iezīmēt tēlu attiecības un galvenās tematiskās un sižeta līnijas, tāpat vēro filmas tempu, montāžu, skaņu partitūru, aktierspēli, stilizāciju u.c. iezīmes.
        • Pēc ainas noskatīšanās veido recenziju par filmu (aptuveni 500 vārdu apjomā), izvēršot ne tikai šajā ainā, bet filmā redzēto un personīgos novērojumus, secinājumus. Izmanto "Skola 2030" papildu mācību materiālu, lai apzinātu recenzijas formātu. Rakstot recenziju, iespējams lasīt un izmantot papildu materiālus un literatūru. 
        • Pēc recenzijas pabeigšanas klase savā starpā samainās ar recenzijām. Katram nepieciešams veidot recenziju par klasesbiedra recenziju (350 līdz 500 vārdu apjomā), ievērojot tos pašus recenzijas formāta principus. 
        • Recenzijas izstrādē nevairies izcelt veiksmīgus secinājumus, valodas lietojumu, salīdzinājumus, epitetus u.tml., tāpat norādi uz kontekstuālām, faktoloģiskām nepilnībām vai neatbilstošu interpunkcijas un ortogrāfijas lietojumu. Centies atrast atjautīgu un korektu formu, norādot uz trūkumiem tekstā un vienlaikus neaizskarot otras personas cieņu un ieguldīto darbu. 
    • Diskusija
      • Uzdevuma noslēgumā klasē tiek apspriesti jautājumi diskusijas formātā.
        • Jautājumi:
          • Kuru recenziju bija vieglāk veidot: par filmu vai klasesbiedra recenziju?
          • Kurā situācijā bijis vieglāk ļauties subjektivizācijai, proti, personīgās attieksmes paušanai un pašrefleksijai?
          • Kā tu raksturotu distanci ar savu recenzējamo materiālu – vai tas, ka personīgi otru cilvēku, kas veidojis recenziju, pazīsti, palīdz vai apgrūtina uzturēt kristisku pozīciju?
          • Ko kinodarba kontekstā ir bijis viegli vai sarežģīti aprakstīt, analizēt un interpretēt?
          • Ko klasesbiedra recenzijā bijis vieglāk vai grūtāk recenzēt un pamatot?
             

Aizpildi uzdevumus un nosūti skolotājam saiti ar saviem rezultātiem.

Repertuārs