Mācību palīgmateriāli skolotājiem

Homo Sovieticus

Materiāli paredzēti 10.-12. klasei individuāli vai grupās pēc filmas noskatīšanās.

1. Filmas stāsts

15min
Vispārīgi
- Dokumentālā filma "Homo Sovieticus" (2021)
  - 1991. gads bija pagrieziena punkts Eiropā un pasaulē. Šajā gadā Baltijas valstis atguva un nostiprināja savu neatkarību un sabruka PSRS. Liecinieki 20. gadsimta pēdējās impērijas galam bija vairākas paaudzes, kuru dzīves, uzskatus un vērtības ietekmēja tieši šis laiks.
  - Kopš tā brīža pagājuši trīsdesmit gadi. Režisors Ivo Briedis kopā ar scenāristi Ritu Rudušu tiekas ar saviem vienaudžiem Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Armēnijā un Čehijā, kuri, brūkot Padomju Savienībai, 1991. gadā tika uzaicināti uz tā laika centrālo televīziju, lai diskutētu — būt vai nebūt Padomju Savienībai. Viens no viņiem ir portāla “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš. Satikšanās ar vairākiem šī raidījuma dalībniekiem 25 gadus vēlāk ir filmas idejas kodols, tomēr pakāpeniski izrādījies, ka tā dēvētais Homo Sovieticus, ko savulaik ieviesis padomju rakstnieks un disidents Aleksandrs Zinovjevs, ir daudz plašāks jēdziens. Ivo Briedis Homo Sovieticus raksturo kā cilvēku, «kas ir tik labi pielāgojies totalitārismam, ka nespēj eksistēt citā politiskā iekārtā. Šie cilvēki visbrīvāk jūtas tieši nebrīvē. Vispirms viņi bija sociālās inženierijas produkts, vēlāk kļuva par viltīgiem vergiem, kas izvairās no jebkādas atbildības».
  - Filmas struktūrā simboliski var identificēt trīs daļas: pirmajā daļā Ivo Briedis un Rita Ruduša sarunājas par savu pieredzi, augot Padomju Savienībā, kā arī par savas ģimenes kolaborāciju jeb vectēviem, kas ticēja un atbalstīja komunisma ideoloģiju.
  - Otrajā daļā autori mēģina raksturot Homo Sovieticus jau plašākā mērogā, tiekoties gan ar cilvēkiem, kuri ilgojas pēc dzīves Padomju Savienībā, gan ekspertiem Anni Aplbaumu un Ļevu Gudkovu, kuri pētījuši padomju cilvēka fenomenu; savukārt trešajā daļā paplašina skatījuma apvārsni vēl vairāk, fiksējot padomiskās domāšanas izpausmes mūsdienu pasaulē, arī ārpus bijušā padomju bloka teritorijas.
- Ivo Briedis un viņa daiļrade
  - Ivo Briedis ir viens no Latvijas aktīvākajiem kino scenāristiem un teātra dramaturgiem, turklāt arī lasa lekcijas Latvijas Kultūras akadēmijas kino un teātra mākslas studentiem. Starp viņa zināmākajiem autordarbiem minamas izrādes "12. diena", "Daudz laimes, lāci", raidluga "Viena nakts jauna vīrieša dzīvē" un animācijas filma "Norīt krupi". Viņš arī bijis viens no scenārija autoriem Latvijas televīzijas seriālam “Sarkanais mežs” (2020) un daudzsēriju filmai “Emīlija. Preses karaliene” (2021). Kā režisors viņš sevi pieteicis ar spēlfilmu “Filma” (2012) un animācijas filmu “Laiks iet” (2015). Jautājumus, kas sasaucas ar “Homo Sovieticus” tēmām, Ivo Briedis jau iepriekš ir pētījis dokumentālajā filmā “Nacionālais pieskāriens” (2014), mēģinot saprast latviešu un Latvijas krievu attiecības.
2. Diskusija par "Homo Sovieticus" jēdzienu

20min
Vēsture, literatūra, sociālās zinības, kultūra un māksla
- "Homo Sovieticus" jēdziens
  - Terminu "Homo Sovieticus" ieviesa krievu disidents un zinātnieks Aleksandrs Zinovjevs grāmatā, kas emigrācijā iznāca 1981. gadā. Arī citos darbos “Miegainās virsotnes”, “Paradīzes priekšnamā”, “Gaišā nākotne” un “Katastroika” viņš izsmēja “reālā komunisma” sasniegumus un iezīmēja padomju domāšanas un dzīvesveida īpatnības.
- Diskusija
  - Padomā un atbildi uz jautājumiem:
    
    Kādus secinājumus jūs izdarījāt pēc filmas noskatīšanās?
    
    Viens no filmas varoņiem ir Doņeckas republikas kaujinieks no Latvijas. Kā jūs skaidrojat viņa iemeslus pievienoties Ukrainas separātistiem?
    
    Kas, jūsuprāt, ir Homo Sovieticus jeb padomju cilvēks? Vai novērojat Homo Sovieticus iezīmes savos līdzcilvēkos?
    
    Vai, jūsuprāt, filmā tiek atšifrēts Homo Sovieticus jēdziens? Ja tiek, tad kā, ja netiek, tad kāpēc?
3. Diskusija par pagātnes romantizēšanu

20min
Vēsture, politika, sociālās zinības
- Vārds "nostalģija"
  - Vārds "nostalģija" tiek lietots daudzās nozīmēs, bet visbiežāk to attiecina uz smeldzīgām ilgām pēc pagājušā; vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē. Vienlaikus jāpiebilst, ka tā arī ir pierādījums kognitīvai tendencei selektīvi atcerēties pagātni labāku, nekā tā bija, īpaši gadījumos, kad tagadne nešķiet tik laba, kā gribētos.
- Diskusija
  - Padomā un atbildi uz jautājumiem:
    
    Kas ir nostalģija?
    
    Vai ir kaut kas tāds, par ko jūtaties nostalģiski?
    
    Jūsuprāt, kuras atmiņas cilvēki aizmirst ātrāk: pozitīvās vai negatīvās? (Info skolotājam - saskaņā ar pētījumiem, negatīvās atmiņas cilvēki aizmirst ātrāk. Piemēram, Kolorādo valsts universitātes pētījums ASV.)
    
    Jūsuprāt, kāpēc daļa sabiedrības dažādus vēstures posmus atceras nostalģiski un romantizēti?
4. Atmiņu rekonstrukcija

35min
Vēsture, sociālās zinības, psiholoģija
- Uzdevums
  - Iepazīsties ar uzdevuma nosacījumiem:
    
    Izvēlieties kopīgu klases notikumu, kurā piedalījās vairums no skolēniem, piemēram, klases ekskursija, 9.klases izlaidums, kopīgi apmeklēts muzejs vai arī kāds neparasts atgadījums skolā. Katrs skolēns ne vairāk kā vienas lapaspuses garumā uzraksta savas atmiņas par izvēlēto notikumu, uzskaitot pēc iespējas vairāk detaļu, kas palikušas atmiņā.
    
    Līdzīgi kā policijas izmeklēšanā jācenšas atcerēties, kur tajā brīdī viņš/viņa atradās, ko visspilgtāk atceras, ar ko bija kopā, kas bija mugurā apkārt esošajiem utt. Kad atmiņas pierakstītas, klase tās nolasa un savā starpā salīdzina, tādējādi pārliecinoties par atšķirībām un atmiņu subjektivitāti.
- Diskusija
  - Jautājumi diskusijai pēc uzdevuma izpildes:
    
    Kādus secinājumus varam veikt par aculiecinieku atmiņām?
    
    Vai indivīda atmiņas ir precīzs pagātnes notikumu pieraksts?
    
    Kāpēc viena un tā paša notikuma aculiecinieku stāstītais atšķiras?
5. Filmas fragmenta analīze

15min
Vēsture, sociālās zinības
- Filmas fragments
  - Atceries redzēto:
    
    Filmā 16 gadīga meitene no Daugavpils stāsta, ko domā un kā jūtas par Padomju Savienību, kurā nekad nav dzīvojusi. Savā nostalģijā pēc Padomju Savienības viņai piebalso arī mamma.
- Diskusija
  - Jautājumi diskusijai pēc fragmenta noskatīšanās:
    
    Kā veidojas priekštats par notikumiem vai laiku, kurus indivīds nav personīgi pieredzējis?
    
    Vai arī jūs un jūsu vienaudži par Padomju Savienību jūtas līdzīgi kā šī filmas varone?