Mācību palīgmateriāli skolotājiem
MĀTES PIENS
Materiāli paredzēti 7.-9. klasei individuāli vai grupās pēc filmas noskatīšanās.
-
1. Par filmu
5min
Vispārīgi
Izlasi filmas aprakstu!
- Filmas apraksts
- Kas ir "Mātes piens"?
- Filma “Mātes piens” (2023) veidota pēc rakstnieces Noras Ikstenas romāna ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Filma stāsta par jaunu daudzsološu ārsti Astru, kas konfliktā ar totalitāro padomju režīmu zaudē visu — karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat mātes instinktu, liedzot savam bērnam mātes pienu. Meitai pieaugot, viņa kļūst par Astras vienīgo atbalstu un cenšas palīdzēt gan mātes depresijai, gan pati mācās izdzīvot nomācošajā padomju režīmā. Mātes un meitas dzīvesstāsti norisinās padomju okupētajā Latvijā laikposmā no 1945. līdz 1989. gadam.
- Kas ir "Mātes piens"?
- Filmas apraksts
-
2. Darbs ar tekstu
15min
Latviešu valoda
Strādā ar teksta fragmentu!
- Teksta fragments
- Izlasi fragmentu un saliec pieturzīmes!
- Avots: Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” (15.-16.lpp.)
- Uz plankumainas kušetes un it visur zem viņa klājās avīzes no kurām pretī raudzījās smaidošas darbaļaužu un ierāmētas Politbiroja locekļu sejas Viņš gulēja tekstos kas solīja piecgadi vienā gadā un cildināja komunisma cēlāju augsto morāli kas aicināja celt jaunas pilsētas plašajās ārēs kur bija sagūluši tūkstošiem nevainīgo izgājušo kuri tā arī neuzzināja savu nozieguma būtību tekstos kas aicināja pagriezt upju straumes baznīcās iekārtot minēralmēslu noliktavas un iznīcināt pagātnes mantojumu grāmatās mākslas un tēlniecības darbos
Tā viņš tur gulēja viens no daudzajiem klusi padevies kaktā mirdams jo nespējis cīnīties ar laikmetu nespējis aizmirst pielāgoties apēst pazemojumus miesiskus garīgus kaunu negodu vilšanos Bez vainas vainīgais Laikmeta mēslainē aizmestais Visticamāk viņu apglabāja kādā kopīgā bezpajumtnieku kapā pilsētas nomalē
- Uz plankumainas kušetes un it visur zem viņa klājās avīzes no kurām pretī raudzījās smaidošas darbaļaužu un ierāmētas Politbiroja locekļu sejas Viņš gulēja tekstos kas solīja piecgadi vienā gadā un cildināja komunisma cēlāju augsto morāli kas aicināja celt jaunas pilsētas plašajās ārēs kur bija sagūluši tūkstošiem nevainīgo izgājušo kuri tā arī neuzzināja savu nozieguma būtību tekstos kas aicināja pagriezt upju straumes baznīcās iekārtot minēralmēslu noliktavas un iznīcināt pagātnes mantojumu grāmatās mākslas un tēlniecības darbos
- Avots: Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” (15.-16.lpp.)
- Izlasi fragmentu un saliec pieturzīmes!
- Teksta fragments
-
3. Darbs ar tekstu
30min
Latviešu valoda
Izlasi tekstu un izpildi uzdevumus!
- Teksta fragments
- Izlasi fragmentu un saliec pieturzīmes!
- Avots: Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” (20. lpp.)
- Pēc tēva nāves manī pamazām, bet ļoti noteikti auga naids pret pastāvošo iekārtu un pret manu māti. Iebīdīta un savas biogrāfijas dēļ tramdīta, viņa katru rītu pirms skolas man atgādināja, lai priekšzīmīgi apgūstu visu, ko māca skolotāji, pretī nerunāju un aktīvi piedalos pionieru un vēlāk kompjauniešu pasākumos. Manu māti sargāja patēva – Lielā Tēvijas kara uzvarētājas armijas cīnītāja – aizmugure, kas bija noklājusi ar patiesības sarkano krāsu citu aizmuguri – viņa dienestu neatkarīgās Latvijas prezidenta apsardzē un viņa brāļa brīvprātīgo pieteikšanos Vācijas armijā. Brālis pret brāli – vēstures asiņu polka.
Vēlos vakaros virtuvē māte un patēvs klusi runāja par saviem brāļiem. Patēva brālim bija izpildīts nāvessods kā dzimtenes nodevējam, pirms tam viņu spīdzinot un mokot par kādu viņam nezināmu nodevību. Krievu suņi, aizžņaugtā balsī teica patēvs. Man tas šķita nesaprotami. Ar šiem suņiem plecu pie pleca viņš bija aizgājis gandrīz līdz Berlīnei, Maija un Oktobra svētkos gāja šo suņu demonstrācijās un saņēma paciņu ar ēdieniem, ko veikalā nopirkt nevarēja, teiksim, cieti žāvētu desu, šķīstošo kafiju un no brālīgās Bulgārijas sūtītus marinētus gurķus un tomātus.
- Pēc tēva nāves manī pamazām, bet ļoti noteikti auga naids pret pastāvošo iekārtu un pret manu māti. Iebīdīta un savas biogrāfijas dēļ tramdīta, viņa katru rītu pirms skolas man atgādināja, lai priekšzīmīgi apgūstu visu, ko māca skolotāji, pretī nerunāju un aktīvi piedalos pionieru un vēlāk kompjauniešu pasākumos. Manu māti sargāja patēva – Lielā Tēvijas kara uzvarētājas armijas cīnītāja – aizmugure, kas bija noklājusi ar patiesības sarkano krāsu citu aizmuguri – viņa dienestu neatkarīgās Latvijas prezidenta apsardzē un viņa brāļa brīvprātīgo pieteikšanos Vācijas armijā. Brālis pret brāli – vēstures asiņu polka.
- Avots: Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” (20. lpp.)
- Izlasi fragmentu un saliec pieturzīmes!
- Uzdevumi
- Izpildi prasīto!
- Izraksti no pirmās rindkopas saliktu sakārtotu teikumu! Pasvītro virslocekļus!
- Izraksti no pirmās rindkopas saliktu pakārtotu teikumu! Pasvītro virslocekļus!
- Pasvītro teikuma locekļus:
- Vēlos vakaros virtuvē māte un patēvs klusi runāja par saviem brāļiem.
- Izraksti no otrās rindkopas teikumu ar divdabja teicienu! Pasvītro divdabja teicienu!
- Pasvītro vai iekrāso ar vienas krāsas zīmuli tekstā īpašvārdus!
- Apvelc otrajā rindkopā salikteni!
- Izraksti no teksta trīs epitetus!
- Izskaidro metaforas “auga naids” saviem vārdiem!
- Izpildi prasīto!
- Teksta fragments
-
4. Ekranizējuma analīze
25min
Literatūra, drāma
Strādā ar teksta fragmentu un izpildi prasīto!
- Teksta fragments
- Izlasi fragmentu!
- Avots: Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” (16.lpp.).
- Par saviem vecākiem es ieskaitīju mātes māti un mātes patēvu. Māte bija kaut kas ārpus ģimeniskās esības. Kaut kas, ap ko riņķoja visu mūsu dzīves, kuras bija tai pakārtotas, ar to cieši saistītas un no tās nemitīgi atkarīgas. No viņas dēmonu un eņģeļu cīņām, kas brīžiem izsvieda mūsu ikdienu ārpus laika un telpas, ierāva mītiskā cīņā starp labo un ļauno, lika balansēt uz dzīvības un nāves trauslās robežas. Ar bažām mēs viņu gaidījām mājās un reizēm atviegloti uzelpojām, kad viņa aizvēra durvis, nezinot, ko nesīs nākamā diena vai nakts. Nevienam no mums nebija ziņu par manu tēvu. Manas mātes māte apgalvoja, ka, iespējams, viņi satikušies lauku ballītē, uz kuru māti bija piespiedušas aiziet viņa un viņas māsa. Vismaz pēc tam māte bija gaidībās. Vairāk neko neviens nezināja. Bet es iztēlojos – kā viņi satikās.
- Avots: Noras Ikstenas romāns “Mātes piens” (16.lpp.).
- Izlasi fragmentu!
- Uzdevumi
- Atbildi uz jautājumiem!
- Kas stāsta savas izjūtas Noras Ikstenas romāna fragmentā?
- Kādas ir atšķirības starp šajā fragmentā atspoguļotajām mammas un meitas attiecībām un tām, kas parādās filmā “Mātes piens”?
- Vai piekrīti, ka filmā Astra apkārtējo dzīvi patiešām ietekmē tik lielā mērā kādā to apraksta romāna autore? Kas par to liecina filmā?
- Kā tiek interpretēta Astras un viņas bērna tēva satikšanās šajā romāna fragmentā un kā tas tiek atspoguļots Ināras Kolmanes filmā?
- Vai Noras tēls filmā jebkad iztaujā par savu tēvu? Kādas ir viņu “attiecības”?
- Atbildi uz jautājumiem!
- Teksta fragments
-
5. Radošais darbs
25min
Literatūra, drāma
Darbojies radoši!
- Radošais darbs
- Iejūties scenārista lomā!
- Izvēlies fragmentu no Noras Ikstenas romāna "Mātes piens" un uzraksti scenāriju filmas epizodei! Dalies ar darba rezultātiem klasē!
- Iejūties scenārista lomā!
- Radošais darbs
-
6. Prezentācija
15min
Literatūra, drāma
Darbojies radoši!
- Prezentācija
- Izpildi prasīto!
- Sagatavo prezentāciju par kādu no sekojošajām latviešu filmām, kas veidota pēc stāsta, romāna vai cita literārā darba motīviem. Prezentācijā iekļauj vienu fragmentu no literārā avota un vienu fragmentu no filmas, kuros filmas autors brīvi interpretējis rakstīto. Prezentē tos klasē!
- Izvēlies sev piemērotāko filmu!
- “Purva bridējs” (1966, rež. Leonīds Leimanis) pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas motīviem;
- “Ceplis” (1972, rež. Rolands Kalniņš) pēc Pāvila Rozīša romāna motīviem;
- “Puika” (1977, rež. Aivars Freimanis) pēc Jāņa Jaunsudrabiņa stāstu krājuma “Baltā grāmata” motīviem;
- “Emīla nedarbi” (1985, rež. Varis Brasla) pēc Astrīdas Lingrēnas darbu motīviem;
- “Bille” (2018, rež. Ināra Kolmane) pēc Vizmas Belševicas romāna motīviem;
- “Homo Novus” (2018, rež. Anna Viduleja) pēc Anšlava Eglīša romāna motīviem.
- Izpildi prasīto!
- Prezentācija
-
7. Diskusija
25min
Vēsture, kultūra un māksla
- Filmas fragments
- Noskaties filmas fragmentu (00:20:36 - 00:22:18) vai arī centies atcerēties redzēto. Atbildi uz jautājumiem un veido diskusiju klasē!
- Jautājumi
- Atbildi uz jautājumiem!
- Ar kādiem filmu veidošanas paņēmieniem autori skatītājam liek noticēt, ka notikumi noteikt konkrētā vēstures periodā?
- Ar kādiem paņēmieniem filmas autore dotajā fragmentā liek saprast, ka ir pagājis laiks?
- Kas raksturo filmas telpu / interjeru / vidi? Ar ko tā atšķiras no mūsdienām?
- Kas, tavuprāt, filmā reprezentē konkrēto laika periodu, respektīvi, 60. - 70. gadus?
- Kas varoņu ārējā izskatā vai izturēšanās manierē liecina, ka filmas notikumi nenotiek mūsdienās?
- Atbildi uz jautājumiem!
- Filmas fragments
-
8. Prezentācija
15min
Vēsture, kultūra un māksla
Dalies savas ģimenes pieredzē!
- Filmas fragmenti
- Izpildi prasīto!
- Pārskati filmas fragmentus (00:24:43 - 00:27:16), (00:41:47 - 00:42:31), (1:16:52 - 1:19:21) vai centies atcerēties redzēto filmu!
- Izpildi prasīto!
- Uzdevums
- Izpildi prasīto!
- Iztaujā savus ģimenes locekļus par viņu atmiņām vai dzirdēto par padomju laika varas metodēm! Analizē viņu sniegtās atbildes un dalies ar iegūto klasē!
- Izpildi prasīto!
- Filmas fragmenti