OĻEGS

• Diskutē klasē!
  • Jautājumi:
    • Saviem vārdiem raksturo filmas galveno varoni Oļegu – vai Tu viņu dēvētu par “mazo cilvēku”?
    • Vai ir kādi citi Latvijas kino, literatūras u.c. mākslas veidos sastopami varoņi, kuriem Oļegs ir līdzīgs?
    • Izlasi kultūras žurnālista Aivara Madra filmas apskatu "Mūsdienu Sprīdīša sindroms" un literāta Viļa Lācīša filmas pārdomu rakstu "Dzīves skola loham" – ar kādiem citiem tēliem tiek salīdzināts vai pretnostatīts Oļegs?
    •  Vai piekrīti rakstos veiktajiem secinājumiem un novērojumiem?
    • Kā tu skaidrotu Oļega piesauktā upurjēra simboliku? Vai Oļegs ir savas eksistences upurjērs?
       

• Izvēlies vienu no trim ar filmu "Oļegs" saistītiem piemēriem un uzraksti eseju par vienu no trim tēmām:
  • Mūsdienu verdzība: darbspēka tiesības un cilvēktiesības Latvijā un Eiropā (sk. punktu b);
  • Mūsdienu brīvības (sk. punktu c);
  • Eiropas kultūru stereotipi (sk. punktu d).

• Publicitātes kampaņa, autori "Ogilvy Riga"
  • 

    • “Saskaņā ar ANO datiem cilvēku tirdzniecība ir pasaulē trešais lielākais organizētās noziedzības grupu ienākumu avots pēc narkotiku un ieroču kontrabandas. Pēdējos gados Latvijā strauji pieaug darbaspēka ekspluatācijas gadījumu skaits, tostarp gadījumi, kuros tiek ekspluatēti trešo valstu pilsoņi. Cilvēku tirdzniecības riskus palielina arī bēgļu krīze, kuru ir izraisījis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.

    • Laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam strauji (vidēji par 71% gadā) Latvijā audzis identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits, kuri cietuši no darbaspēka ekspluatācijas.” (Avots: https://lvportals.lv/norises/339248-moderna-verdziba-versas-plasuma-ari-latvija-2022)

Ivara Zviedra dokumentālā īsfilma "Bēgums" (2009)

• Pieejama portālā Filmas.lv

  • Filmas apraksts (no portāla Filmas.lv):

    • 2007.gadā no Rīgas uz Dublinu aizlidoja ap 300 000 pasažieru. Valdis un viņa gliemežotāji ir maza daļiņa no daudzajiem Latvijas cilvēkiem, kuru laiks ar starpstāvokļa zīmi tiks ierakstīts Latvijas vēsturē tāpat kā Padomju vai Ulmaņlaiki. Tāpat, kā iepriekšējiem laikiem, arī šim Īrijas laikam ir sava burvība un neatkārtojamība. Tāpat kā tad, arī tagad paliks rētas latviešu dzimtas kokos. Gliemežotāju režīmu nosaka bēgums. Kad jūra atkāpjas, viņi lasa, bet kad uzbango – guļ. Īru jūra ir četras reizes sāļāka par Bartijas jūru. Arī dzīve te bieži vien ir sāļāka nekā mājās. Nervu gali vaļā ir visiem. Kādam kailāki, kādam jau apsūbējuši no sāļā ūdens.

Citāts no Viļa Lācīša romāna "Stroika ar skatu uz Londonu" (2010)

• „Rietumeiropā dzīve tiek uzskatīta par prieka vērtu un cilvēki par vērtībām un potenciāliem draugiem. Vai par to vien nebūtu bijis jāpakar aiz pautiem visi padomju sistēmas kaldinātāji? Viņi mums ir atņēmuši pašu galveno – dzīvesprieku. Miljoniem cilvēku izkastrētas smadzenes, un tagad jau vairākas paaudzes raustās no ēnām un redz viens otrā pirmām kārtām stukaču vai ienaidnieku. Viena no mūsējo kultūršoka pazīmēm Rietumeiropā ir krampis sejā – tu centies no sākuma smaidīt pretī pieklājības pēc, un pēc kāda laika izveidojas agonizējoša izteiksme, jo attiecīgā muskulatūra nav trenēta tikpat kā necik. Mūsu kultūrā smaids ir kā seksa rotaļlieta – tas ir domāts tikai tiem, kam tu uzticies, un to lieto tikai aiz slēgtām durvīm, lai citi neredz.”