Mācību palīgmateriāli skolotājiem
SPOGULĪ
Materiāli paredzēti 7.-12. klasei individuāli vai grupās pēc filmas noskatīšanās.
-
1. Par Lailu Pakalniņu
5minVispārīgi
Izlasi!
- Režisore Laila Pakalniņa un viņas filmas
- Laila Pakalniņa ir daudzos pasaules festivālos atzīta latviešu filmu režisore, kurai ir vizuāli īpašs un atšķirīgs stils. Režisore ir uzņēmusi gan dokumentālās filmas, gan spēlfilmas, un tām visām piemīt atpazīstams rokrakraksts un centieni atrast kino valodā jaunu pieeju. Savu starptautisko karjeru Pakalniņa uzsāka ar dokumentālajām filmām. “Prāmis” (1994) un “Pasts” (1995) atklāj filmu veidotājas talantu aiz ikdienišķām darbībām (prāmja pārvietošanās, pasta iznēsāšana) parādīt kādas universālas, tēlainais un metaforiskas nozīmes. Arī vēlāk radītie darbi turpina īpašo vizuālo estētiku, asprātīgo pieeju, arī filigrānu skaņas izmantojumu. Dokumentālā filma “Leiputrija” (2004), piemēram, pavisam nesteidzīgi fiksē notikumus atkritumu izgāztuvē. Vieta, no kuras cilvēki parasti izvairās, izrādās, ir interesantiem notikumiem, dzīvniekiem un objektiem pārpilna. Izmesta pārtika un polietilēna maisiņā sapinusies kaija liek mums domāt par patērētājsabiedrību un par to, ka leiputrija ne vienmēr nozīmē skaistāku un labāku dzīvi. Protams, interesanti ir arī cilvēki. Īsmetrāžas dokumentālajā filmā “Rumba” (2016) režisore ar statiski novietotas kameras palīdzību ļauj mums vērot ikdienišķas situācijas pie slavenās Ventas rumbas Kuldīgā. Dažādi tipāži smejas, lec ūdenī, saulē samiedz acis, fotografējas (lūk, jau sevi piesaka selfiju motīvs), un šis atsvešinātais vērojums ļauj mums pamanīt kopīgas uzvedības iezīmes cilvēkos, atklājot mūsos gan pievilcīgo, gan arī mazāk simpātisko.
- 1998. gadā ar nosaukumu “Kurpe” iznāk Lailas Pakalniņas pirmā spēlfilma. Pasaka par Pelnrušķīti (pirmoreiz Pakalniņas kino parādās pasakas motīvs) ir pārcelta uz 20. gadsimta 50. gadiem “padomju karaļvalstī” robežjoslā pie jūras, kur valda absurdi likumi. Arī spēlfilmā “Ausma” (2015) darbības vide ir padomju laiks, tikai šoreiz šī ir “pasaka” par pionieri, kurš ir nodevis savu tēvu.
- Režisore Laila Pakalniņa un viņas filmas
-
2. Par filmu "Spogulī"
5minVispārīgi
Izlasi!
- Informācija par filmu "Spogulī"
- Jaunākā režisores Lailas Pakalniņas spēlfilma “Spogulī” Latvijas pirmizrādi piedzīvoja Rīgas Starptautiskajā kino festivālā 2021. gada oktobrī. Tā ir Latvijas pilnmetrāžas filmas formātā vēl nebijis kino eksperiments. Sižeta pamatā ir populārā brāļu Grimmu pasaka par Sniegbaltīti, taču personāži ir citi, vide ir cita un galvenais – melnbaltā filma tiek veidota selfiju stilistikā.
- Filmas iesākumā krosfita treneris kādā puteņainā dienā kļūst par tēvu meitenei, kurai tiek dots vārds Sniegbaltīte. Viņas māte mirst, un tēvs drīz vien apprec citu sievieti. Sniegbaltītes pamāte (lomā baletdejotāja Elza Leimane) ir lieliskā fiziskā formā, un būt pašai labākajai šajā jomā arī acīmredzami ir viņas mērķis. Viņa uzstāda rekordu – 50 bērpijus, ko neviens nevar pārspēt. Izņemot Sniegbaltīti. Jau pieaugusī jaunā, skaistā un talantīgā Sniegbaltīte izraisa pamātē skaudību. Viņai rodas plāns. Meitene nonāk mežā pie septiņiem “rūķīšiem”. Sniegbaltītei turpmāk būs jāspēj pieņemt pašai savi lēmumi.
- Lai arī filma uzņemta selfiju estētikā, aktieri paši gluži sevi nefilmēja – to darīja profesionāls operators Gints Bērziņš (ar viņu režisorei jau ir bijusi sadarbība iepriekš). Aktieriem, lai radītu reālistisku selfija iespaidu, bija jāpieturas pie kameras, ar kuru strādāja operators. Šāds filmēšanas veids ir ļoti sarežģīts, un tas prasīja īpašu meistarību. Vissarežģītāk bija filmēt epizodes, kurās kameras priekšplānā esošais varonis atrodas kustībā.
- Informācija par filmu "Spogulī"
-
3. Diskusija
15minKultūra un māksla
Atbildi uz jautājumiem grupā vai individuāli!
- Diskusija
- Padomā un atbildi uz jautājumiem!
- Vai šādas filmas skatīšanās, ja to salīdzina ar “parastu” filmu, prasa lielāku piepūli, salīdzinot ar tradicionāli uzņemtas filmas skatīšanos?
- Vai šādi uzņemta filma izraisa tikpat lielu pārdzīvojumu kā tad, ja tā būtu uzņemta “parastā” stilistikā?
- Kāpēc cilvēkiem, īpaši jauniešiem, patīk uzņemt selfijus?
- Par ko varētu liecināt liela aizraušanās ar selfijiem?
- Kas ir būtiskākās līdzības un atšķirības starp uzgleznotu pašportretu un nofotografētu selfiju?
- Padomā un atbildi uz jautājumiem!
- Diskusija
-
4. Diskusija
20minKultūra un māksla, literatūra
Izvēlies tēmu un diskutē ar klasesbiedriem!
- Sociālie tīkli, narcisms, digitālo mediju ārišķīgums, identitāte virtuālajā vidē;
- Vizuālajam attēlam un arī tekstuālajam vēstījumam ir ļoti liels spēks. Sociālie tīkli ir kļuvuši par mūsu ikdienu. Tajos var zibenīgi uzzināt par jaunākajiem notikumiem, ar to palīdzību var pavēstīt ko jaunu arī citiem. Reizē ar sociālo tīklu piedāvātajām labajām iespējām tiem ir arī daudz trūkumu. Cilvēki (īpaši jaunieši) virtuālajā pasaulē pavada vairāk laika nekā “reālajā” dzīvē, bieži vien sociālie tīkli rada sagrozītu iespaidu par citu dzīvēm, un galvenā uzmanība tiek veltīta cilvēku ārējam izskatam, kārotām lietām u.tml.
- Cik daudz laika tu pavadi sociālajos tīklos un kāpēc
- Ko tu iegūsti no sociālajiem tīkliem?
- Vai tev liekas, ka sociālie tīkli “apēd” tavu laiku?
- Vai tu esi pamēģinājis kādu dienu iztikt bez telefona un datora? Kā šāda diena atšķirtos no citām dienām?
- Vai tavi attēli un ieraksti sociālajos tīklos parāda tavu īsto vai drīzāk iedomāto “es”?
- Vai tev ir gadījies novērot, ka iespaids par cilvēku dzīvē un sociālajos tīklos kardināli atšķiras?
- Vizuālajam attēlam un arī tekstuālajam vēstījumam ir ļoti liels spēks. Sociālie tīkli ir kļuvuši par mūsu ikdienu. Tajos var zibenīgi uzzināt par jaunākajiem notikumiem, ar to palīdzību var pavēstīt ko jaunu arī citiem. Reizē ar sociālo tīklu piedāvātajām labajām iespējām tiem ir arī daudz trūkumu. Cilvēki (īpaši jaunieši) virtuālajā pasaulē pavada vairāk laika nekā “reālajā” dzīvē, bieži vien sociālie tīkli rada sagrozītu iespaidu par citu dzīvēm, un galvenā uzmanība tiek veltīta cilvēku ārējam izskatam, kārotām lietām u.tml.
- Filmas estētika. Kas mainās, tiklīdz priekšplānā esi tu pats? Kā šī filma atšķiras no “klasiskā kino”?
- Jau no kino pirmsākumiem filmas pamatā tiek uzņemtas noteiktā veidā, tas ir, kamera tiek novietota (vēlāk tiek izmantotas arī kustīgās kameras) atstatu no filmējamā objekta. Kamera ir neredzamais novērotājs, tā “neiejaucas” notikumos. Filmu veidošanā tiek izmantoti dažādi plāni. Piemēram, ja cilvēks runā svarīgu monologu vai ir svarīgi redzēt viņa sejas izteiksmi, visefektīvākais paņēmiens būs tuvplāns. Vidējais plāns noder, ja, piemēram, sarunājas divi personāži, bet kopplāns, kad jāparāda lielāka cilvēku grupa.
- Kādreiz filmēšanas kameras bija lielas un smagas, bet tagad iespējams filmēt ar pārdesmit gramus smagu ierīci, turot to savā rokā un – arī pavēršot to pret sevi. Režisores Lailas Pakalniņas filmā ikdienišķais paņēmiens padarīts par mākslas filmas vizuālo atslēgu. Tomēr radītais efekts ir kas vairāk nekā mainīta filmas estētika; tas maina pašu stāstu, personāžus un veidu, kā stāstu redz skatītājs. Filmas veidotāji par filmas saukli izvēlējušies: “Selfij, selfij, saki man tā…”.
- Cik ļoti liela nozīme, skatoties filmu, ir tam, ka varonis ir redzams tuvplānā, bet viss pārējais - fonā?
- Kurās dzīves situācijās tev liekas selfiju bildes uzņemt ir īsti vietā, bet kurās tev tas liekas nepieņemami?
- Filmas nosaukums ir “Spogulī”. Vai selfija attēlu mēs varam uztvert kā kaut ko līdzīgu spoguļa attēlam?
- Vai notikuma, kurā esi uzņēmis selfiju un to publiskojis, vērtība no tā mainās?
- Sniegbaltītes motīvs, līdzības un atšķirības ar Grimmu pasaku. Filmas tēlu analīze.
- Režisore Laila Pakalniņa ir arī filmas “Spogulī” scenārija autore. Darbs ir balstīts vācu folklorā iedvesmotās brāļu Grimmu pasakas “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” motīvos. “Sniegbaltīte” pasaulē ir ekranizēta daudzkārt. Iespējams, populārākā tās versija ir 1937. gada Volta Disneja animācijas filma.
- Galvenie personāži Pakalniņas “Spogulī” nedzīvo pilī, bet gan pamatā uzturas krosfita zālē. Filmā nav septiņu rūķīšu, taču mežā dzīvo septiņi sportisti. Viņu vidū ir ielu vingrotāji, parkūristi, velotriāla sportisti un kāds spēkavīrs. Filmā nav arī princis, taču ir kāds mākslas procesu vadītājs.
- Kuram no filmas tēliem visvairāk “piestāv” selfija paņēmiens?
- Vai selfija estētika maina varoņa uzvedību? Piemēram, vai Sniegbaltītes tēvs mātes bēru ainā uzvestos tāpat, ja epizode būtu uzņemta ierastajā veidā?
- Vai visus filmas tēlus varam raksturot kā narcistiskus?
- Pasakā Sniegbaltīti augšāmceļ prinča skūpsts. Kas šajā filmā “pamodina” Sniegbaltīti?
- Vai filma, tavuprāt ironizē par mūsdienu narcistisko pasauli?
- Mēs varam pieņemt, ka pasakas par Sniegbaltīti galvenais vēstījums ir, ka svarīgākais spēks ir mīlestība. Kas ir šīs filmas galvenais vēstījums, un vai to ietekmē selfija estētika?
- Vai šī filma ir drāma vai komēdija?
- Sociālie tīkli, narcisms, digitālo mediju ārišķīgums, identitāte virtuālajā vidē;