Mācību palīgmateriāli skolotājiem

SVĀRSTĪBAS

Materiāli paredzēti 10.-12. klasei individuāli vai grupās pēc filmas noskatīšanās.

Tavs vārds, uzvārds*

Materiāla saite

Nokopēt saiti

1. Filmas apraksts

5min
Vispārīgi
- Par ko ir filma?
  - Dokumentālajā filmā "Svārstības" (2022) pieredzējusī dokumentāliste Kristīne Briede pietveras sieviešu ordinācijas tematikai Latvijā. Par filmas trim galvenajām varonēm izvēlētas Dace Balode, Rudīte Losāne un Agrita Staško, vienlaikus iezīmējot viņu personības, izvēles un motivāciju, kā arī plašāku jēdzienisko teritoriju – sievietes vietu baznīcā mūsdienās. Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kuras oficiālā luteriskā baznīca ir liegusi sieviešu ordināciju, proti, iespēju kalpot par mācītājām.
- Režisores iecere
  - Briedes filma atjautīgā formā trāpīgi raksturo ne vien sievietes iespēju topogrāfiju luterāņu baznīcā, bet arī spoguļo baznīcas birokrātiju un sabiedrības attieksmi. “Šī filma ir ne tik daudz par sievietēm un vīriešiem, pat ne par baznīcu, ticību un pat par feminismu ne. Tā ir par sabiedrību, kurā mēs dzīvojam un kuras ziņā ir izvēlēties – pievērt acis un klusēt vai apzināties, celt augšā un runāt par problēmu, kura acīmredzot kaut kur tur – "apakšās" – gruzd arī pēc trim desmitgadēm. Ar filmu vēlos simboliski dot vārdu sievietēm, kas, neraugoties uz šķēršļiem un aizliegumiem, izvēlējušās nodarboties ar to, kam tikušas aicinātas," [avots] šādi darba tematiku atsedz režisore.
- Dokumentālā darba forma
  - Dokumentālo darbu Svārstības raksturo vērīgums un dokumentāla asredzība. Briede kopā ar radošo komandu izvēlējusies radīt telpu skatītāja secinājumiem vērojumā – uzlūkojot varones to ikdienā un iezīmējot to dzīves telpu, kura ir pakārtota kādai augstāk esošai kārtībai. To arī filmas sākumā un noslēgumā piesaka klasisks kino paņēmiens, kamerai fiksējot notiekošo no augšas. Proti, tā ir “Dieva acs”.
2. Tests

10min
Literatūra, kultūra un māksla, kultūrvēsture, vizuālā māksla, sociālās zinības, klases stunda

Tests par latviešu izcelsmes māksliniecēm un radošajām personībām, kā arī sievietes tēlu Latvijas tēlotājmākslas, audiovizuālās un skatuves mākslas laikmetīgajos procesos. Nepieciešams atzīmēt vienu atbildi.
1
Režisora Viestura Kairiša interpretācijā aktrise Ieva Segliņa-Krūzkopa atveido ordinētu sievieti-mācītāju. Vēsturiski šajā darbā, kura pamatā ir Henrika Ibsena luga ar tādu pašu nosaukumu, galveno – mācītāja – lomu atveidojis vīrietis. Šī izrāde piedzīvoja pirmizrādi Dailes teātrī 2023. gada sākumā. Nosauciet šo izrādi!
2
2022. gadā Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē Latviju pārstāvēja keramiķu tandēms. Ekspozīcijā “Selling Water by the River” apkopoti vairāk nekā 300 mākslinieču darbi, gūstot starptautisku atzinību un uzmanību. Nosauciet šo mākslinieču duetu!
3
Animācijas režisore Signe Baumane ir viena no starptautiski pamanītākajām un godalgotākajām latviešu režisorēm, kura daudzus gadus dzīvo un strādā Ņujorkā, ASV. Turpinot autobiogrāfisko motīvu risinājumu, 2022. gadā uz ekrāniem nonāca animācijas filma par mākslinieci Zelmu. Šis darbs tika iekļauta prestižajos Traibekas un Ansī festivālos, kā arī tika nominēts Eiropas Kino akadēmijas balvai kategorijā “Labākā animācijas filma”. Kā sauc šo filmu?
4
Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktrise un kino režisore Elita Kļaviņa šajā kinodarbā dokumentējusi trīs sievietes, kas izcieš cietumsodu par smagiem noziegumiem. Filmā viņas ar JRT aktieriem iestudē Čehova lugu “Trīs māsas”. Unikālais kinodarbs izrādīts vairākos Eiropas kinofestivālos. Nosauciet šo filmu!
5
2023. gada februārī kino balvas “Lielais Kristaps” apbalvošanas cermemonijā Matīsa Kažas filmas “Neona pavasaris” galvenās lomas atveidotāja saņēma labākās aktrises balvu. Aktrise, kura ir pazīstama jaunās paaudzes dzejniece, no balvas atteicās. Filmā viņa atveido “varoni, kuru Latvijas valsts pašlaik atsakās atbalstīt”, un “tādēļ, kamēr netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums”, viņa savu balvu nepieņems. Nosauciet aktrisi un dzejnieci!
3. Darbs ar tekstu, diskusija

30min
Literatūra, kultūra un māksla, kultūrvēsture, vizuālā māksla, filozofija, sociālās zinības, klases stunda

Izlasi fragmentus no filmai “Svārstības” veltītajām recenzijām un pārdomu rakstiem, atbildot uz zemāk norādītajiem jautājumiem un iesaistot klases biedrus.
- Recenziju fragmenti
  - Iepazīsties ar recenzijām par filmu.
    
    Publiciste un mākslas kritiķe Santa Remere, “Kino Raksti”:
    
    “Filmas tēma Kristīnei Briedei ir kalpojusi kā iemesls veidot filmu par sievietēm, kas garīgi kalpo arī plašākā nozīmē, – jebkuru sievieti, kas ar atdevi veic savu darbu mākslā, skolā, ģimenē vai jebkurā darbā, kurā spēj īstenoties –, lai daudzpusīgi parādītu, kādas ir šīs personības un kā viņu motivācija, rīcība, degsme atšķiras un līdzinās šīs pašas profesijas vīriešu kārtas līderiem, kurus esam pieraduši kancelē un uz skatuvēm redzēt daudz biežāk. Pat ja filmas centrā ir sieviešu tiesību diskriminācijas jautājums, filma nav par feminismu, tomēr tā ir feministiska filma, kurā režisore dod balsi tām, kam šī balss ir ne tikai liegta gadsimtiem, bet joprojām tiek diskriminēta pašā tās simboliskajā saknē.”
    
    Māksliniece Ieva Raudsepa, “LSM.lv”:
    
    “Tajā pašā laikā arī radošā dokumentalitāte neizbēg no politikas, īpaši, ja varoņu izvēles pamatā ir ļoti konkrēta diskriminējoša prakse viņu kopienā. Daudzviet "Svārstībās" būtu gribējies vairāk konteksta – faktus, kas mums palīdz izprast to, kas notiek sajūtu līmenī. Jo māksla arī nekad nav ārpus sava laika, savas sabiedrības un tās politikas, lai gan tā var to pārspēt.”
    
    Dzejniece un literatūrzinātniece Anna Auziņa, “Satori”:
    
    “Kopš mēģinu saprast, ko es pati kā sieviete, kas ilgstoši centusies praktizēt katoļticību un tādu vai citu iemeslu dēļ nav saņēmusi aicinājumu kļūt par draudzes gani, par šo jautājumu domāju teoloģiskā kontekstā, arī mani uzskati ir svārstījušies, un esmu pieļāvusi, ka Dievs patiešām iecerējis vīrietim un sievietei atšķirīgas lomas; ka ir funkcijas, kas labāk padodas vai piederas vīriešiem. Tomēr aizvien vairāk man šķiet, ka šis ir tikai pieraduma jautājums, kam nav nekāda sakara ar Dieva nolūku. Filmā mani aizkustināja, cik maigi sievietes – luterāņu teoloģes – pasludināja cita citai grēku piedošanu, cik iedrošinoši Rudīte Losāne runāja ar sievietēm cietumā. Dieva sievišķais aspekts var būt iespaidīgs ne tikai mātes rūpju izpausmē. Man patīk, ka filma fokusējas uz sieviešu mācītāju dzīvē svarīgiem brīžiem, kalpošanu un sadraudzību, ka tajā ļauts runāt galvenokārt viņām pašām.”
- Jautājumi diskusijai
  - Iesaisties sarunā ar klasesbiedriem.
    
    Kāda ir recenziju autoru attieksme pret filmā attēloto situāciju, kad kopš 1993. gada Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcā tiek tiek atcelta sieviešu ordinācija?
    
    Formulē visos visos trijos recenziju fragmentos ietverto tematu.
    
    Ar kādiem vārdiem, epitetiem vai salīdzinājumiem filma un tās problemātika tiek raksturota?
    
    Kurai no filmas interpretācijām un refleksijām kritiku fragmentos Tu piekrīti visvairāk?
    
    Vai par visiem fragmentiem mēs varam runāt kā kino kritiku? Kāpēc varam vai nevaram?
    
    Kas ir raksturīgs mākslas kritikai un tās literārajam žanram?
    
    Vai ir kāds cits mākslas darbs (filma, izrāde, izstāde, literārais darbs u.c.), kas tematiski rosina uz tādām pašām pārdomām kā Kristīnes Briedes “Svārstības”?
    
    Kurās vidēs, Tavuprāt, ir mūsdienās sastopama diskriminācija?
    
    Vai ir profesijas un darbi, kurus var veikt tikai vīrieši vai tikai sievietes?
4. Svešvārdu nozīme

5min
Latviešu valoda, kultūra un māksla, filozofija, sociālās zinības, klases stunda

Skaidro teksta fragmentos izmantotos vārdus, izvēloties visprecīzāko definīciju.
1
Feminisms ir…
2
Diskriminācija ir…
3
Teoloģija ir…
5. Darbs ar filmas fragmentiem

20min
Literatūra, kultūra un māksla, kultūrvēsture, vizuālā māksla, filozofija, sociālās zinības, klases stunda

Noskaties filmas “Svārstības” epizodes (7:27–8:47 un 14:34–16:55) un tās interpretē.
- Jautājumi
  - Padomā un atbildi.
    
    Kā tu aprakstītu ainās redzamo?
    
    Cik daudz iespējams uzzināt par filmas varoni Agritu un viņas darba vidi?
    
    Kā tu raksturotu dokumentālo varoņu – Agritas un mācītāja – attiecības?
    
    Ko vari paust par filmas mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem: tonalitāti, kameras darbību, montāžu, metaforām un salīdzinājumiem vizuālajās rindās, skaņu avotiem, muzikālo partitūru, varoņu uzvedību kameras priekšā u.c.?
    
    Cik nozīmīgas filmas kontekstā ir šīs konkrētās ainas?
    
    Kurās Latvijas filmās reflektēts par sievietes un vīrieša attiecībām un diskrimināciju sabiedrībā? Vai vari minēt filmas (-u) nosaukumu (-us)? Skaidro un pamato savu izvēli!
6. Radošais uzdevums

40min
Literatūra, kultūra un māksla, kultūrvēsture, filozofija, sociālās zinības, klases stunda
- Citāts
  - Izlasi teoloģes Ilzes Jansones recenzijas “Pēc viņu noteikumiem” (2023) pirmo teikumu:
    
    “Vai mums liktos normāli, ja sievietes drīkstētu strādāt par ārstēm vai skolotājām tikai vīriešu uzraudzībā?”
- Uzdevums
  - Reflektē par autores jautājumu, uzrakstot eseju.

Aizpildi uzdevumus un nosūti skolotājam saiti ar saviem rezultātiem.