NODARBĪBAS JAUNIEŠIEM VECUMĀ NO 15 LĪDZ 18 GADIEM!
Astoto sezonu kinoteātrī “Kino Bize” nozares profesionāļi – kino kritiķi, režisori un pētnieki – vadīs tematiskus lekciju ciklus, kas paredzēti interesentiem neatkarīgi no priekšzināšanām.
Kinolektorijs jauniešiem “Kino astoņi aspekti” sastāv no astoņām lekcijām, kas aptvers kino vēsturē plašu laika un tematisko spektru. Lektorijs tiks atklāts ar tēmu par autorkino – vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta kino attīstības parādībām.
Lai atklātu kino daudzveidību, tiks aplūkoti tādi aspekti kā kulta filmas, lēnais kino, īsfilmu formāts, kā arī serialitāte un frančīzes. Viena no lekciju tēmām būs veltīta inscenējuma un dokumentalitātes attiecībām kino. Īpaša uzmanība tiks pievērsta jaunajai auditorijai aktuālai tēmai — mūsdienu jauniešu seriāliem. Lektorijā tiks iekļauta arī tēma par sievišķo skatienu kino, kas 20. gadsimtā bijis maz pārstāvēts, bet 21. gadsimtā kļuvis par būtisku un aktuālu diskusiju lauku.
Pasniedzēji
Mūsu pasniedzēji ir profesionāli kino praktiķi, pētnieki un lektori.
-
Daniela Zacmane
Kino kritiķe un Antuāna Duanela kino skolas programmas vadītāja
-
Marta Elīna Martinsone
Kino un teātra režisore, scenāriste, publiciste
-
Dārta Ceriņa
Kino kritiķe, lektore un pētniece
-
Zane Balčus
Kino zinātniece
-
Alise Zariņa
Kino režisore un publiciste
-
Laima Graždanoviča
Īsfilmu kuratore, māksliniece un lektore.
Nodarbību plāns jauniešiem
Tāpat kā romānam vai stāstam – arī režisors var būt galvenais noteicējs par uzņemto filmu. Režisors dažkārt līdzdarbojas filmas veidošanā jau no paša sākuma: scenārija izstrādē, aktieru atlasē, filmēšanā, montāžā u.tml., īpaši Eiropas kino praksē. Ir režisori, kuru filmas raksturo īpašs stils un autora rokraksts, un viņu veidoto kino dēvē par autorkino. Lekcijā tiks stāstīts par autorkino teoriju un analizēti spēcīgākie tā piemēri.
Pieaugot straumēšanas platformu popularitātei un patēriņam, jauniešu kino uztveri arvien vairāk veido seriāli – tie veido ne tikai izpratni par dominējošajiem naratīviem savstarpējās attiecībās, bet arī rada iespaidu par kino vizualitāti. Ņemot vērā seriālu kinematogrāfiskās kvalitātes celšanos, tie spēlē lielu nozīmi arī jauniešu vēlmē savu nākotni saistīt ar kino sfēru. Savas lekcijas “Kāds ir mūsdienīgs jauniešu seriāls?” ietvaros Adriāna aplūkos trīs galvenās tēmas - 1) populārākie naratīvi, 2) darbojošies varoņi un iekļaujošas sabiedrības atveidojums, 3) vizuālā stilistika un kinematogrāfiskās kvalitātes. Daži no aplūkojamajiem seriāliem būs: “Riverdeila”, “Sabrinas baisie piedzīvojumi”, “Seksuālā izglītība”, “Eiforija”, “Dīvainākas lietas” un “13 iemesli kāpēc”.
It kā būtu skaidrs – kulta filmas ir tādas filmas, kurām ir izveidojusies īpaša un uzticīga to fanu grupa. Piemēram, “Lubeni” vai “Cīņa klubu” mīl skatītāji, iespējams, pat nespējot paskaidrot – kāpēc. Patiešām ir daudz jautājumu, uz kuriem nav atbilžu. Piemēram, kāpēc viena filma ir kulta filma, bet cita tāda nav? Varbūt ir kādas pazīmes, pēc kurām varētu saprast, kā uzņemt kulta filmu? Vai latviešiem ir savas kulta filmas? Lekcija negarantē konkrētas atbildes, taču iespēju padomāt gan.
21. gadsimta sākumā kino triumfēja lielās franšīzes par burvjiem, supervaroņiem un fantāzijas pasaulēm, bet televīzijā uzmanību noturēja bezgalīgi turpināmi seriāli. Seriālu pirmsākumi saistāmi ar sporta pārraidēm un radio lugām, kas epizodiski audzēja auditorijas interesi. Pēc Otrā pasaules kara, īpaši 50. gados, televīzijā nostiprinājās situāciju komēdijas jeb sitkomi. franšīzes savu zelta griezumu iemanto Holivudas ražīgākajā desmitgadē – 70. gados. 50 gadus vēlāk skatīšanās paradumus būtiski mainīja Netflix un citu straumētāju ienākšana. Gan seriāli, gan franšīzes attīstījušies pakāpeniski, veidojot evolūciju, nevis revolūciju izklaides pasaulē.
Vai filmā ir vismaz divas vārdā nosauktas sievietes, kas sarunājas viena ar otru par jebko, kas nav vīrieši? – šķiet, ka Behdelas tests ir zināmākā pārbaude, kā noskaidrot, vai kinodarbs piedāvā adekvātu sieviešu reprezentāciju uz ekrāna. "Glītās lampas tests" savukārt aicina pārbaudīt, vai tad, ja filmas varoni – sievieti aizvietotu ar dekoratīvu lampu, vai sižets būtiski ciestu. Vīrišķais skatiens ir bijis klātesošs kino veidošanas procesā kopš tā pirmsākumiem, un ietekmējis to, kā mēs skatāmies, uztveram un veidojam kino.
Bieži vien aplūkojot kino vēsturi un tā aktualitātes, piemirstas, ka tieši īsfilmas ir tās, ar kurām sākās kinematogrāfs, kādu to pazīstam mūsdienās. Šajā lekcijā ielūkosimies ne tikai pretrunīgajā kustīgā attēla vēstures sākumā, bet arī iepazīsimies ar šī kino formāta priekšrocībām, izaicinājumiem, eksperimentiem un mūsdienu tendencēm. No Brāļiem Limjēriem līdz Lailai Pakalniņai un TikTokam –īsfilmas ir pilnvērtīgs un neatkarīgs mākslas veids, kur bieži ir iespējams saskarties ar to, ko uz lielajiem ekrāniem redzēsiem pēc daudziem gadiem.
Inscenējums un dokumentalitāte – divi ietilpīgi jēdzieni, kuru mijiedarbību ir aizraujoši analizēt. Vienā gadījumā filmā tiek iesaistīti reāli cilvēki, autentiskas lokācijas vai pat hronikas fragmenti, kas piešķir stāstam dokumentālu noskaņu. Savukārt inscenētas filmas mēdz imitēt dokumentālitāti, izmantojot kino valodas paņēmienus: rokas kameras estētiku, šķietami nejaušus kadrus, apzināti “nepilnīgu” skaņu vai improvizētu aktierspēli. Abi virzieni – gan dokumentālu elementu iekļaušana mākslas filmās, gan dokumentalitātes imitācija inscenētajos darbos – rāda, ka kino valoda spēj elastīgi spēlēties ar realitātes uztveri. Lekcijā izmantosim piemērus no pasaules un Latvijas kino, kas tapuši 20. un 21. gadsimtā.
Kā jau liecina pats nosaukums, lēnais kino (angl. ‘slow cinema’) ir kino, kam raksturīgi gari plāni, nesteidzība, reizēm vēl vairāk – gandrīz vai laika sastingums. Garie plāni raksturīgi vairākiem Eiropas jauno viļņu režisoriem, piemēram, Mikelandželo Antonioni filmām. Taču arī mūsdienās (Bela Tārs, Abass Kiarostami un citi) savās filmās ļauj kamerai vērot ainavu vai cilvēkus tik ilgi, ka skatītājam nākas domāt ne vien par uz ekrāna redzamo, bet par pašu skatīšanās procesu.
Abonementa cena uz visām nodarbībām jauniešiem ir 100,00 Eur. Iepriekšējo ciklu dalībniekiem: 80,00 Eur.
Aicinām pieteikties neatkarīgi no to priekšzināšanām.
Pieteikties kino skolai iespējams līdz 20. janvārim. Vietu skaits ierobežots.